Pie Jēzus kājām

1.GRĒKU PIEDOŠANA /Lk. 7:38/
Neskatoties uz to ka farizejs aicināja Kungu Jēzu pie sevis uz mājām viņš tā arī ‘’neapsēdās pie Viņa kājām’’. Farizejs velējās sēdēt pie galda Jēzum blakus nevis būt pie Viņa kājām. Tā sieviete ne aicināja Jēzu, To Kungu pie sevis uz mājām (iespējams viņai vispār nebija savu māju), tomēr viņa zināja par savu vislielāko problēmu – grēku. Viņa zināja, ka viņai ir nepieciešama glābšana. Tādēļ viņa atnesa savus grēkus pie Jēzus kājām.
KUNGS JĒZUS – DIEVS, KAS PIEDOT GRĒKUS!
    
2. PATIESĀ MĀCĪBA /Lk. 10:39/
Marija zināja, ka viņai ir jāzina patiesība. Marta  aicināja Jēzu, To Kungu pie sevis uz mājām Betānijā, bet tieši Marija apsēdās pie Tā Kunga kājām. Lai kaut ko uzzinātu ir jākoncentrējas. Ne jau Marija  aicināja Jēzu, To Kungu, tā ir gan, bet viņa aizņēma priekš sevis vislabāko vietu – pie Tā Kunga kājām! Tā bija „labā daļa” (Lk. 10:42).
KUNGS JĒZUS – PATIESS DIEVS, KAS PAZĪST UN MĪL MŪS!
3. MIERINĀJUMS /Jņ. 11:32/
Marija pārdzīvoja  sava brāļa Lācara nāvi. Tajā pašā laikā viņa  neaizgāja  uz kapiem, kā  domāja jūdi. Marija saprata, ka nevar saņemt mierinājumu no cilvēkiem, kuriem bez tā ir daudz savu problēmu. Viņa zināja pareizo vietu, kur aiziet – pie Jēzus kājām. Tikai Viņš  spēja dot patieso mierinājumu.
Kungs Jēzus bēdu un izmisuma vietā deva Marijai prieku.
KUNGS JĒZUS – DIEVS, KAS RŪPĒJAS PAR MŪMS, KAD MŪMS IR GRŪTĪBAS!

4. BĒRNA DZĪVĪBA /Lk. 8:41/
Nāvējošā bērna kaite piespieda Jairu doties meklēt Jēzu. Viņš atrada To Kungu un noliecās Viņa priekšā. Tēvs saprata, ka neviens cits nespēs atdzīvināt viņa bērnu. Jaira piemērs pilnīgi apliecina to, ka bērni garīgi mirst savos grēkos bez Tā Kunga klātbūtnes. Visvairāk par visu pasaulē – vecāku mīlestību, gaisu, jumtu virs galvas, drēbēm un uzturu – bērniem ir vajadzīgs Tas Kungs.
Jairs zināja, kam atnest savas bēdas – bērna nāvējošo kaiti.
KUNGS JĒZUS – DIEVS, KAS VELĀS DOT DZĪVIBU VISIEM BĒRNIEM!

5. PATEICĪBA /Lk. 17:16/
Desmit spitālīgi vīri satika Jēzu, To Kungu. Katrs no tiem  izbaudīja Dieva mīlestību savā dzīvē. Visi  kļuva veseli un atbrīvojās no nāves saitēm. Tagad tie ļaudis varēja atgriezties pie normālās dzīves. Bet tikai viens no viņiem, Samarietis, apzinājās to, Kam viņam ir jāpateicas par to. Samarietis atgriezās un nolikās Tā Kunga priekšā, Kas bija ļoti pārsteigts par to, kā tikai viens no deviņiem izdziedinātiem vīriem atgriezās pateikties par to, bet pārējie deviņi gan neatnāca. Samarietis saņēma divkāršu atjaunošanu – fizisko un garīgo. Pateicība bija viņa garīguma izpausme.
KUNGS JĒZUS – DIEVS, KAS IR PELNĪJIS MŪSU PATEICĪBU!

6. UZVARA PAR BAILĒM /Jņ. atkl. 1:17/
Ieraugot Jēzu, To Kungu visā slavā, Apustulis Jānis sajūta bailes. Viņš pazina Kungu Jēzu, kādreiz pat  staigāja kopā ar Viņu gar Palestīnas ceļiem, klausīja Viņa mācību, ‘’pieskārās pie Viņa’’. Bet tomēr, ieraudzījis Dieva Dēlu slavā, noliecās pie Viņa ceļiem, neņemot vērā savu vecumu! Jānis saprata, ka Jēzus, Tas Kungs ir Pirmais un Pēdējais. Apustulis klusēja, tādā veidā dodot runāt Tam Kungam. Jāņa dzīve ir labs tā cilvēka piemērs, kas dzīvo Kungam Jēzum Kristum. Viņš apzinājās, ka vislabākā vieta pasaulē ir pie Tā Kunga kājām!
KUNGS JĒZUS – DIEVS, KAS IR PELNĪJIS MŪSU SLAVU UN DZĪVI!

Dr. Česlavs Bassara ( Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ; www.proword.eu)